Skolas darba prioritāte 2022./2023.mācību darbā - mācīšanas un mācīšanās monitorings, drošības un psiholoģiskās labklājības līmeņa uzlabošana skolā.
Sasniedzamie rezultāti.
1.-3.klašu grupā optimālus mācību sasniegumus uzrāda 40% izglītojamo, pietiekamus mācību sasniegumus uzrāda 55% izglītojamo.
Pedagogi veic jāgpilnu izglītības procesa plānošanas un īstenošanas darbu, ievērojot speciālo izglītības programmu specifiku.
Izglītības procesā pedagogi īsteno visas mācīšanās komponentes un īpašu uzmanību pievērš diferencētam, individualizētam un personalizētam mācību darbam.
Skolas administrācija veic izglītības procesa plānošanas un īstenošana darba monitoringu.
4.-8.klašu grupā optimālus mācību sasniegumus uzrāda 15% izglītojamo, pietiekamus mācību sasniegumus uzrāda 75% izglītojamo.
Pedagogi veic jāgpilnu izglītības procesa plānošanas un īstenošanas darbu, ievērojot speciālo izglītības programmu specifiku.
Izglītības procesā pedagogi īsteno visas mācīšanās komponentes un īpašu uzmanību pievērš diferencētam, individualizētam un personalizētam mācību darbam.
Skolas administrācija veic izglītības procesa plānošanas un īstenošana darba monitoringu.
Turpmākajā izglītības posmā tiek veikts sistemātisks individuāls, personalizēts un diferencēts darbs ar izglītojamiem, kuru mācību sasniegumi nav pietiekami vai nav iegūti vērtējumi.
Skolas administrācija sastāda pedagogu konsultāciju, individuālo un grupu nodarbību, un atbalsta nodarbību grafiku. Tas ir publiskots.
Skolēniem, kuru mācību sasniegumi semestrī nav pietiekami vai nav iegūti vērtējumi ir sastādīti Individuālie izglītības plāni. Ar tiem ir iepazīstināti skolēni un viņu vecāki. Plāna izpildi uzrauga direktora vietnieks.
Skolēns var saņemt atbalstu ESF projektā "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai"(Nr. 8.3.4.0/16/I/001, PVS ID 3710).
Pedagogi un klases audzinātājs regulāri sazinās ar skolēna vecākiem un tos informē par skolēna sasniegumiem.
Pēc nepieciešamības skolēnam un/vai vecākiem tiek piedāvāta atbalsta personāla palīdzība, kā arī izvērtēta programmu maiņas nepieciešamība.
Programmu noslēgumā 15% izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā ir optimālā līmenī, 85% izglītojamo – pietiekamā līmenī un izglītojamie spēj turpināt iegūt izglītību nākamajā izglītības pakāpē.
Pedagogi veic jāgpilnu izglītības procesa plānošanas un īstenošanas darbu, ievērojot speciālo izglītības programmu specifiku.
Izglītības procesā pedagogi īsteno visas mācīšanās komponentes un īpašu uzmanību pievērš diferencētam, individualizētam un personalizētam mācību darbam.
Skolas administrācija veic izglītības procesa plānošanas un īstenošana darba monitoringu.
Ar mērķi uzlabot izglītības procesa efektivitāti un kvalitāti monitorēts mācīšanas process, īpašu uzmanību pievēršot mācīšanās iedziļinoties komponentēm un pilsoniskajai audzināšanai.
Skolas administrācija veic 6 pedagogu (20% no visiem) 2 - 3 stundu vērošanu katru semestri.
Vērotājs pēc stundas sniedz pedagogam atgriezenisko saiti.
Stundu vērošanas process un atgriezeniskās saites sniegšana tiek dokumentēta.
Pedagogi ar 3.kvalitātes pakāpi katra semestra laikā sniedz 1 meistarklasi kolēģiem. Izglītības un atgriezeniskās saites sniegšanas procesu pedagogi analizē un dokumentē pēc vienotiem kritērijiem.
Drošības un psiholoģiskās labklājības kontekstā ikdienas mācību darbā un ārpusstundu aktivitātēs visi izglītojamie ar organizatoriskiem, didaktiskiem un metodiskiem paņēmieniem iesaistījušies pilsoniskajā līdzdalībā, īpaši apgūstot personīgās atbildības jēdzienu.
Skolas padomē un klašu vecāku sapulcēs aktualizē jautājumus par visu drošību un psiholoģisko labklājību, uzsverot katra personīgo atbildību savas kompetences ietvaros.
Atbildīgie pedagoģiskie darbinieki veic sistemātisku preventīvo un reaktīvo darbu fiziskā un emocionālā apdraudējuma mazināšanai. Darbs tiek dokumentēts.
Pedagogi veic izglītības procesa plānošanu, kurā iekļauta audzināšanas komponente un to sistēmiski īsteno. Ikdienas izglītības procesā integrēti fiziskās un emocionālās drošības, psiholoģiskās labklājības un personīgās atbildības jautājumi.
Klases audzinātāja plānā izvirzītie mērķi un uzdevumi vērsti uz ieradumu stiprināšanu, kuri veido atbildības tikumu.
Visos vecumposmos klases stundas saturiski plānotas sešās tematiskajās grupās, kas īstenojamas personīgās atbildības kontekstā:
sevis izzināšana un pilnveidošana;
piederība valstij;
pilsoniskā līdzdalība;
karjeras izvēle;
veselība un vide;
drošība.
Skolā organizē pasākumus vienotas kopienas sajūtas veicināšanai.
Pedagoģiskajam personālam un vecākiem skola organizē nodarbības par emocionālās drošības jautājumiem.
Mācību gada noslēgumā skolas administrācija veic izglītojamo, vecāku un pedagogu aptauju par drošību un psiholoģisko labklājību skolā. Dati tiek analizēti.
Klašu audzinātāji izstrādā anketu un mācību gada noslēgumā veic 1.–3.klašu, 4.–6.klašu un 7.– 9.klašu grupu izglītojamo anketēšanu, lai apzinātu pilsoniskās atbildības jēdziena izpratni sešās klašu stundu tematiskajās grupās.
Atbildīgs izglītojamais ar stiprinātiem ieradumiem cienīt un rūpēties par sevi un citiem, kurš līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidotu visiem labvēlīgu vidi, ievērojot likumus un atsaucoties uz iniciatīvām.
Skolas padomē un klašu vecāku sapulcēs aktualizē jautājumus par visu drošību un psiholoģisko labklājību, uzsverot katra personīgo atbildību savas kompetences ietvaros.
Atbildīgie pedagoģiskie darbinieki veic sistemātisku preventīvo un reaktīvo darbu fiziskā un emocionālā apdraudējuma mazināšanai. Darbs tiek dokumentēts.
Pedagogi veic izglītības procesa plānošanu, kurā iekļauta audzināšanas komponente un to sistēmiski īsteno. Ikdienas izglītības procesā integrēti fiziskās un emocionālās drošības, psiholoģiskās labklājības un personīgās atbildības jautājumi.
Klases audzinātāja plānā izvirzītie mērķi un uzdevumi vērsti uz ieradumu stiprināšanu, kuri veido atbildības tikumu.
Visos vecumposmos klases stundas saturiski plānotas sešās tematiskajās grupās, kas īstenojamas personīgās atbildības kontekstā:
sevis izzināšana un pilnveidošana;
piederība valstij;
pilsoniskā līdzdalība;
karjeras izvēle;
veselība un vide;
drošība.
Skolā organizē pasākumus vienotas kopienas sajūtas veicināšanai.
Pedagoģiskajam personālam un vecākiem skola organizē nodarbības par emocionālās drošības jautājumiem.
Mācību gada noslēgumā skolas administrācija veic izglītojamo, vecāku un pedagogu aptauju par drošību un psiholoģisko labklājību skolā. Dati tiek analizēti.
Klašu audzinātāji izstrādā anketu un mācību gada noslēgumā veic 1.–3.klašu, 4.–6.klašu un 7.– 9.klašu grupu izglītojamo anketēšanu, lai apzinātu pilsoniskās atbildības jēdziena izpratni sešās klašu stundu tematiskajās grupās.
Apspriests 2022.gada 28.augusta pedagoģiskās padomes sēdē.